Bet šodien izpalika tas prieks, lija lietus un ārā nevarēja iziet.
-Kāpēc šodien? Šodien ir pludmales pasākums... vismaz bija ieplānots.
-Nekas. Šodien pasēdēsi mājās. Varam paspēlēt galda spēles. - Natanjels pasmaidīja.
-Nē, man vajag, ko jautrāku. Savādāk par daudz ko es atkal sāku domāt.
-Tad dodamies uz "Coucher du soleil". Šovakar!
-Hmmm... Laba doma. Es iešu pārģērbties. - Santa piemiedza ar aci un uzskrēja augšā uz savu istabu.
Santa uzvilka baltu kleitiņu, kas izcēla viņas iedegušo augumu. Kājās uzvilka baltas augstpapēžu kurpes. Matus sasēja ar baltu lentīti.
Viņa uzmeta skatienu spogulī un devās pie Natanjela.
-Esmu gatava. - Santa pagriezās.
-Ļoti labi izskaties. Es paņemšu atslēgas un dosimies. - Natanjels devās pakaļ mašīnas atslēgām.
Santa devās laukā un gaidīja uz lieveņa.
-Klau, lietussargu vajag.
-Nē, līdz mašīnai tiksim bez. - Santa sāka skriet uz mašīnu. - Ātrāk.
Natanjels sāka smieties un atslēdza durvis.
-Kāp iekšā!
Santa iekāpa mašīnā.
-Tu gan esi veikls. - Santa parādīja mēli.
-Priecājies, ka es tevi nepaturēju lietū.
Natanjels arī parādīja mēli.
Viņi devās uz klubu, kur parasti savācās visi draugi no skolas un no blakus mājām.
***
Edvards turpināja sēdēt mājās un neko nedarīja.
Kārtējā diena tika pavadīta pie televizora. Matīss kļuva dusmīgs.
-Edvards, ja tu neko nesāksi darīt, aizmirsti par naudu. Es tev ne kapeikas nedošu.
-Ko man darīt? - Edvards pacēla galvu.
-Nezinu. Pats teici, ka nāksi strādāt pie manis. Nevienu dienu neesmu redzējis, ka tu atnāktu līdz firmai.
-Bet ko es tur darīšu? Tu pats visu dari. - Edvards atkal pievērsās televizoram.
Matīss kļuva nikns un izrāva vadu no kontaktligzdas.
-Pietiek man kāpt uz galvas. Ja šīs nedēļas laikā nenopelnīsi kaut 10 eiro pats saviem spēkiem, tad tu šeit nedzīvosi. Kontus es aizvēršu un tu man dzīvosi uz ielas. Es pieņēmu to, ka vairs nemācīsies. Tev ir vidusskolas izglītība, pieņemu. Bet ja kāpsi man uz galvas, ātri nometīšu nost. Atceries to!
Matīss devās prom un atstāja Edvardu vienu.
-Un kur, lai es nopelnu naudu?
Edvards sāka domāt.
***
Santa turpināja pavadīt laiku ar Natanjelu un saviem draugiem.
Bija pagājušas divas nedēļas. Santa izklaidējās, jo tad nebija jādomā ne par mammu, ne par tēti, ne par ko.
-Tā... Iepazīsties, tas ir Uģis, puisis no Latvijas. Viņš atbrauca, lai apmainītos ar pieredzi. - Natanjels iepazīstināja draugus ar Uģis.
Uģis bija pagara augums, sportisks. Melni mati un bija acīmredzami iededzis. Atbraucis kā apmaiņas students, lai mācītos kopā ar Natanjelu.
-Prieks iepazīties. - Santa piecēlās un padeva puisim roku sveicienam.
Uģis pieņēma roku un tai maigi pieskārās.
-Man arī. - Uģa balss bija satraukta.
Santa palaida Uģa roku.
-Apsēdies! - Santa aicināja. - Kāpēc izlēmi doties uz Nicu?
-Bija vairāki varianti. Bet ilgu laiku es sarakstījos ar Natanjelu un izlēmu, ka jādodas uz šejieni, jo te ir kāds, ko pazīstu.
-Tad jau labi. - Santa mīļi pasmaidīja.
Uģis atbildēja Santas smaidam.
***
Pēc kārtējās uzdzīvotās nakts, Santa gulēja. Viņa nebija novilkusi vakardienas kleitu.
Natanjels klusām ienāca Santas istabā un apsēdās viņas gultā.
Santa lēnām atvēra acis un uzlūkoja Natanjelu.
-Ko tu vēlies?
-Tev jāceļas. Ir... hm... tā diena, kad tiks nolasīts tavas mātes testaments.
Santa aizvēra acis un ar seju iegūlās spilvenā.
-Celies! Bez tevis vienalga to testamentu nelasīs.
Santa piecēlās sēdus.
-Labi, došos.
Santa piecēlās un uzvilka ikdienas džinsus un t-kreklu.
-Ejam?
-Ejam. - Natanjels palaida pa priekšu Santu.
Santa, Natanjels un Bernards devās uz advokātu biroju, lai noklausītos Šarlotes testamentu.
-Tu esi gatava? - Bernards pievērsās Santai.
-Man ir izvēle? - Santa izkāpa no mašīnas.
Natanjels un Bernards sekoja Santai.
-Labrīt! - Santa pasveicināja ģimenes advokātu.
-Labrīt Pilē jaunkundze.
Santa apsēdās krēslā.
Kabinetā ienāca Natanjels un Bernards, un arī apsēdās.
-Mēs šodien esam šeit, lai noklausītos Šarlotes Andreas Pilē testamentu. Es,Šarlote, būdama pie pilna saprāta novēlu - Natanjelam Patrikam Pilē pludmales māju Nicas pludmalē. Bernardam Karlam Pilē novēlu savas uzņēmuma akcijas. Santai Marijai Pilē novēlu piecdesmit tūktošus eiro ar kuriem viņa var rīkoties pēc sava prāta.
-Jauki. Un? Kas tālāk? - Santa piecēlās kājās.
-Tagad visi var rīkoties ar visu pēc saviem ieskatiem. Šarlote pati teica, ka Santai noderēs tā nauda.
-Noderēs, bet ne tagad. Paldies! Mēs nu dosimies. - Santa izgāja no kabineta.
Natanjels un Bernards arī piecēlās.
-Es atvainojos. Meitenei ir smags laiks.
-Es saprotu. - advokāts pasmaidīja.
Abi atvadījās no advokāta un arī devās prom.
***
Santa bija izgājusi uz terases un dzēra savu ikdienišķo kafiju.
-Santa, šodien kaut kur dosies? - Natanjels pajautāja.
-Šodien nē. Nogurums. - Santa pacēla galvu - Un tu?
-Domāju ar Patrīciju doties uz pludmali. Varbūt pievienosies?
-Nē. Ejiet divatā. Nevēlos traucēt jums jauko divvientulību. Baudiet laiku divatā. - Santa pasmaidīja.
-Man nav vēlmes atstāt tevi vienu, tagad!
-Neesmu viena. Mājā ir Bernards.
-Labi. Tad līdz vakaram.
Santa pamāja un atkal pievērsās kafija dzeršanai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru